Sazinieties ar mums

Ja jums ir nepieciešama konsultācija pie Bankas speciālista, izmantojiet šo formu

Mēs sazināsimies ar Jums vienas bankas darba dienas laikā no pieteikuma saņemšanas brīža

Paldies!
Mēs sazināsimies ar Jums vienas darba dienas laikā.

Noguldījumi, ieguldījumi

Lai vairotu klientu labklājību un drošu nākotni, piedāvājam saviem klientiem brīvos naudas līdzekļus ieguldīt dažādos noguldījumu veidos un ieguldījumu programmās.

Skatieties arī: Dokumenti

Noguldījumi

 
Piedāvājam Jums vienu no mūsu noguldījumu veidiem, kuri atšķiras ar procentu izmaksas periodu, noguldījuma termiņu un procenta likmi.
Noguldījumus ir iespējams izvietot eiro un ASV dolāros uz termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem. Noguldījumu minimālā summa ir 500 eiro vai 500 ASV dolāru. Procentu likme ir fiksēta visu līguma darbības periodu. Nopelnītos procentus var saņemt reizi mēnesī vai arī pēc termiņa beigām.
Noguldījuma pieteikumu ir iespējams aizpildīt arī Internetbankā vai arī noformēt bankā personīgi.
Fizisko un juridisko personu noguldījumus bankās un krājaizdevumu sabiedrībās aizsargā ar Noguldījumu garantiju fondā (NGF) uzkrātajiem līdzekļiem. Kopš 2011.gada 1.janvāra Latvijā banku Klientiem tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro. 
 
Noguldījumu procentu likmes:

Procentu izmaksa termiņa beigās

Valūta EUR  USD
3 mēneši 1,00% -
6 mēneši 1,50% 0,75%
12 mēneši 2,00% 1,00%
2 gadi 2,00% 1,00%
3 gadi 1,75% 1,00%
5 gadi 1,50% 1,00%

* Noguldījuma minimālā summa - 500 USD, 500 EUR. Noguldījumiem ar termiņu lielāku par vienu gadu - procentu izmaksa reizi gadā.

Procentu izmaksa reizi mēnesī

Valūta EUR USD
3 mēneši 1,00% -
6 mēneši 1,45% 0,70%
12 mēneši 1,90% 0,95%
2 gadi 1,90% 0,95%
3 gadi 1,65% 0,90%
5 gadi 1,40% 0,90%

* Noguldījuma minimālā summa - 500 USD, 500 EUR.

 

 

Noguldījumu garantiju fonds

 
Noguldījumu garantiju fonds (NGF) ir naudas fonds, kuru veido valsts budžeta līdzekļi un ar likumu noteiktas kredītiestāžu iemaksas noguldītāju interešu aizsardzībai. NGF pārvalda Latvijas Republikas (LR) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un regulē Noguldījumu garantiju likums.
 
Fizisko un juridisko personu noguldījumi Bankā tiek aizsargāti ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrātajiem līdzekļiem. Bankas klientiem ir tiesības no NGF saņemt valsts garantēto atlīdzību par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, bet ne vairāk kā 100 000 eiro apmērā (atsevišķos Noguldījumu garantiju likumā noteiktos gadījumos fiziskai personai ne vairāk kā 200 000 eiro apmērā) gadījumos, kad kredītiestāde nespēj izmaksāt noguldījumus maksātnespējas pasludināšanas, licences anulēšanas vai citu likumā paredzēto apstākļu dēļ.
 
2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā jauns Noguldījumu garantiju likums, kas:

- paredz, ka papildus maksimālai garantētajai atlīdzībai 100 000 euro apmērā noguldītājam, kas ir fiziskā persona, ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību ne vairāk kā 200 000 euro Noguldījumu garantiju likuma 4. pantā minētos gadījumos, ja noguldījums ir noformēts ne vairāk kā trīs mēnešus pirms noguldījumu nepieejamības gadījuma iestāšanās:

  • noguldījumu veido naudas summas no darījumiem ar personai piederošu dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu;
  • noguldījumu veido personai izmaksāti sociālie pabalsti, kompensācijas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citiem sociāliem mērķiem paredzēti noguldījumi;
  • noguldījumi, kuri izmaksāti kā kompensācija par krimināla rakstura kaitējumu vai personas nepatiesu notiesāšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

- nosaka uzlabotu garantētās atlīdzības izmaksas uzsākšanas termiņu grafiku noguldījumu nepieejamības gadījumā:

  • sākot ar 16. darbdienu no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas, ja noguldījumu nepieejamība ir iestājusies pēc 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
  • sākot ar 10. darbdienu no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas, ja noguldījumu nepieejamība ir iestājusies pēc 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
  • sākot ar 8. darbdienu no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas, ja noguldījumu nepieejamība ir iestājusies pēc 2024. gada 1. janvāra.

- nosaka tos noguldījumus, par kuriem garantētā atlīdzība netiek izmaksāta:

  • kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību noguldījumi;
  • finanšu iestāžu noguldījumi;
  • tādu pašvaldību, kuru gada budžets pārsniedz 500 000 EUR (euro), un tiešās pārvaldes iestāžu noguldījumi;
  • noguldījumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums;
  • noguldījumi, kuru noguldītājs kā klients nav identificēts atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem;
  • noguldījumi, kuri saskaņā ar likumu veido noguldījumu piesaistītāja pašu kapitālu;
  • apdrošināšanas sabiedrību noguldījumi;
  • ieguldījumu brokeru sabiedrību noguldījumi;
  • ieguldījumu pārvaldes sabiedrību noguldījumi;
  • privāto pensiju fondu noguldījumi;
  • alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku noguldījumiem;
  • kredītiestādes emitētiem parāda vērtspapīriem, kā arī saistībām, kas rodas no tās vekseļiem, tai skaitā pārvedu vekseļiem;
  • noguldījumiem, ar kuriem pēdējo divu gadu laikā no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas nav veikti nekādi darījumi un kuru vērtība ir mazāka par 10 EUR (euro).

- nosaka garantētās atlīdzības izmaksas kārtību nepilngadīgajām personām noguldījumu nepieejamības gadījumā:

  • Nepilngadīgo noguldītāju (kontu īpašnieku) likumiskie pārstāvji (vecāki) vai Civillikuma 222. pantā un Bāriņtiesu likuma 26. pantā noteiktajā kārtībā iecelti aizbildņi noguldījumu nepieejamības gadījumā un saskaņā ar nepilngadīgās personas mantiskajām interesēm ir tiesīgi veikt visas nepieciešamās darbības nepilngadīgās personas valsts garantētās atlīdzības saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  • Personas ir tiesīgas saņemt garantēto atlīdzību personīgi no brīža, kad sasniedz 18 gadu vecumu.
Papildu sinformācija:

Dokumenti

Subordinētais depozīts

 
Banka saviem Klientiem piedāvā iespēju ieguldīt naudas līdzekļus subordinētajā depozītā. Subordinētais depozīts – tas ir ieguldījums bankas subordinētajā kapitālā, kas dod iespēju uz noteiktu laika periodu kļūt par bankas partneri.
Depozīts subordinētajā kapitālā:
  • ļauj nopelnīt vairāk, jo subordinētā depozīta procenta likmes ir augstākas par standarta noguldījumu procentu likmēm tirgū;
  • dod tiesības Latvijas nerezidentiem saņemt Latvijas Republikas uzturēšanās atļauju, ja depozīts pārsniedz 280 000 EUR un ir uz termiņu, kas nav mazāks par 5 gadiem.

Dārgmetāli

 
Viens no visizplatītākajiem un aktīvāk tirgotajiem dārgmetāliem ir zelts.
Iegādāties dārgmetālus ir izdevīgi, jo:
 
  • dārgmetāli, t.sk. arī zelts, ir vēsturiski stabila investīcija;
  • politiskās vai ekonomiskās nestabilitātes periodos dārgmetālu vērtība vienmēr pieaug;
  • tas ir labs veids, kā dažādot uzkrājumu veidus, tādejādi samazinot kopējo investīciju risku;
  • jebkuru dārgmetālu ir ērti izmantot kā nodrošinājumu vai finanšu ķīlu;
  • dārgmetālus var ātri pārdot vai pārvērst kādā citā valūtā.
 
Banka piedāvā Klientiem veikt darījumus ar zeltu, iegādājoties to fiziski vai bezskaidrā formā – veicot valūtas konvertācijas, piemēram, ASV dolāru (USD) pārdošana un zelta uzpirkšana (XAU).
Banka piedāvā iegādāties 999.9 proves zeltu 20, 50, 100 gramu kaltos vai 250, 500, 1000 gramu lietos zelta stieņos, kas izgatavoti Argor-Heraeus SA naudas kaltuvē Šveicē. Saviem Klientiem piedāvājam iegādāties augstākās klases dārgmetālus, kas atbilst LBMA (London Bullion Market Association) un LPPM (London Platinum and Palladium Market Association) noteiktajiem standartiem un noteikumiem.
 
Svarīgi zināt, ka:
 
  • visi dārgmetāli, kuri glabājas norēķinu kontā, saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, tiek aizsargāti un Klientiem tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa līdz 100 000 euro;
  • zelta stieņi, kas glabājas bankā, ir Klienta īpašums un nav pakļauti bankas riskiem;
  • darījumi ar ieguldījumu zeltu (t.sk. RIB piedāvātie zelta stieņi) visā Eiropas Savienībā, un arī Latvijā, netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli.

Obligāciju emisija

 
Obligācijas ir pievilcīgs investīciju instruments Klientiem, kuri izvēlas ilgtermiņa ieguldījumus ar stabiliem ienākumiem.
AS „Reģionālā investīciju banka” emitētas Obligācijas ir lielisks ilgtermiņa ieguldījuma veids, bez tam, investējot Obligācijās, jūs piedalāties bankas attīstībā.
 
2016. gada 6. janvārī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome reģistrēja AS „Reģionālā investīciju banka” obligāciju piedāvājuma programmas pamatprospektu, kuras ietvaros banka var  izlaist Obligāciju publiskos piedāvājumus 20 milj. ASV dolāru apmērā.
 
Subordinēto Obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīt līdzekļus, lai finansētu bankas pamatdarbību un palielinātu bankas subordinēto kapitālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (Eiropas Savienības) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ar ko groza Regulas (Eiropas Savienības) Nr. 648/2012 prasības.
 

 

Dokumenti

EMIR

 
2012. gada 4. jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem, (turpmāk – EMIR [European Market Infrastructure Regulation]).
Uz ko attiecas EMIR?
EMIR regula attiecas uz visām juridiskajām personām, kas no 2012.gada 16.augusta ir veikušas vai nākotnē plāno veikt darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.
Uz kādiem darījumiem attiecas EMIR?
EMIR regula attiecas uz darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, piemēram:
 
  • iespēju (options),
  • valūtas nākotnes (forward),
  • mijmaiņas (swap),
  • maržinālajiem valūtu tirdzniecības (margin forex) u.tml. darījumiem.
 
Galvenās EMIR prasības ir:
 
  • ziņot par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jaunizveidotām specializētām iestādēm – darījumu reģistriem;
  • ieviest riska ierobežošanas paņēmienus darījumos, kas nepakļaujas obligātajam klīringam pie centrālajiem darījuma partneriem; pienākums veikt darījumu klīringu (tīrvērti) pie centrālajiem darījuma partneriem, ja tīrvērtes slieksnis ir pārsniegts;
  • riska ierobežošanas pasākumi.
 
Kādi ir riska ierobežošanas pasākumi?
Riska ierobežošanas pasākumi atkarīgi no darījumu apjoma un daudzuma. Tie ietver darījumu savlaicīgu apstiprināšanu, portfeļu saskaņošanu, strīdu izšķiršanas kārtību. EMIR prasības paredz portfeļa pārskata saskaņošanu vismaz vienu reizi gadā, taču saskaņošanas biežums ir atkarīgs no atvērto darījumu (darījumi, kuriem vēl nav iestājies beigu termiņš) skaita. Ievērojot šo prasību, RIB Klientiem sagatavos portfeļa pārskata atskaiti.
Saskaņā ar EMIR prasībām darījumu partneriem, kuri slēdz ārpusbiržas sarežģīto finanšu instrumentu darījumus, jāvienojas par strīdu risināšanas kārtību gadījumā, ja rodas domstarpības saistībā ar konkrēto darījumu. Strīdu izšķiršanas procesa apraksts tiks iekļauts Līgumā par finanšu tirgus darījumiem un Klientam tiks paziņots par attiecīgajiem grozījumiem, izmantojot Klienta apstiprinātos saziņas kanālus.
 
Ziņošana par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem
Ziņošana ir informācijas sniegšana par noslēgtajiem darījumiem specializētām iestādēm – darījumu reģistriem. Ziņošana veicama līdz nākamās darba dienas beigām pēc darījuma noslēgšanas vai darījuma noteikumu grozīšanas. Pienākums ziņot darījumu reģistriem par darījumiem ar ārpusbiržā tirgotajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem ir ieviests no 2014.gada 12.februārī.
 
Klienta pienākums saistībā ar EMIR
Ņemot vērā, ka pienākums ziņot ir abām darījumu pusēm, t.i., gan Klientam, gan bankai, Klienta ērtībām piedāvājam iespēju Klienta vārdā ziņot darījumu reģistram par attiecīgajiem darījumiem, kas veikti ar RIB. Lai banka varētu veikt ziņošanu par atvasināto finanšu instrumentu darījumiem Klienta vārdā, Klientam ir jāsaņem starptautiskais juridiskās personas identifikācijas (Legal Entity Identifier – LEI) numurs, kurš jāpaziņo bankai.
LEI numurus izsniedz jebkura no pre-LOUs (Local Operating Units) apstiprinātajām organizācijām. Apstiprināto pre-LOUs organizāciju saraksts pieejams šeit: http://www.leiroc.org/publications/gls/lou_20131003_2.pdf

 

LEI kods

 
Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu regulu Nr. 600/2014, Eiropas Komisijas 2016. gada 28. jūlija Deleģēto regulu (ES) Nr. 2017/590, ES Regulu 2017/105 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2012, sākot ar 2017. gada 1. novembri LEI kods (Legal Entity Identifier)  ir obligāts starptautisks identifikators visām juridiskām personām, kuras veiks sekojošus darījumus ar finanšu instrumentiem:
 
  • valūtu maiņas nākotnes darījumus (FX Forward);
  • valūtu mijmaiņas darījumus (FX Swap);
  • valūtu ārpusbiržas opciju un procentu likmju mijmaiņas darījumus;
  • nākotnes līgumus (futures);
  • biržā tirgoto opciju darījumus.
 
Atbilstoši EMIR prasībām, juridiskām personām, kas veic darījumus ar augstāk minētiem finanšu instrumentiem, ir pienākums par šādiem darījumiem ziņot vienā no tirdzniecības repozitorijiem.
Ziņošana ir informācijas sniegšana par noslēgtajiem darījumiem specializētām iestādēm – darījumu reģistriem, kas nepieciešama nopietnākai uzraudzībai un lielākai tirgus caurspīdīguma nodrošināšanai. Darījumu reģistru mērķis ir apkopot, apstrādāt, analizēt, glabāt un nodot uzraudzības iestādēm informāciju par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Ziņošana veicama līdz nākamās darba dienas beigām pēc darījuma noslēgšanas vai darījuma noteikumu grozīšanas.
Ņemot vērā, ka pienākums ziņot ir abām darījumu pusēm, t.i., gan Klientam, gan Bankai, Klienta ērtībām piedāvājam iespēju Klienta vārdā ziņot darījumu reģistram par attiecīgajiem darījumiem, kas veikti ar Banku. Lai Banka varētu veikt ziņošanu par darījumiem Klienta vārdā, Klientam ir jāsaņem starptautiskais juridiskās personas identifikācijas (Legal Entity Identifier – LEI kods) numurs, kurš jāpaziņo Bankai.
Sākot ar 2018. gada 3. janvāri LEI kods būs nepieciešams arī juridiskām personām, kuras veiks darījumus ar Eiropas Ekonomikas zonas biržās tirgotajiem finanšu instrumentiem:
 
  • akcijām;
  • parāda vērtspapīriem;
  • biržā tirgotajiem fondiem.
 
LEI kods (Legal Entity Identifier) ir starptautisks 20 zīmju kods, kas tiek piešķirts juridiskai personai, kura veic darījumus ar finanšu instrumentiem. Piešķirtais kods ir unikāls un paliek nemainīgs visu juridiskās personas darbības laiku. LEI koda reģistrācija var aizņemt līdz divām nedēļām, un par LEI koda reģistrāciju un uzturēšanu tiek piemērota komisijas maksa. LEI koda saņemšanai, piedāvājam izvēlēties kādu no starptautiski sertificētām organizācijām, izvērtējot izsniedzēju piedāvājumus un paredzamās izmaksas:
https://www.gleif.org/en/about-lei/how-to-get-an-lei-find-lei-issuing-organizations#
Nodrošinot augsta līmeņa apkalpošanas servisu AS "Reģionālā investīciju banka" piedāvā 
LEI koda saņemšanas noformēšanu Klienta vārdā saskaņā ar Bankas noteikto pakalpojumu cenrādi.